Salīdzinot akūto pacientu skaitu vasarā un ziemā, ir skaidri un nepārprotami redzams, ka vasarā akūto pacientu ir daudz mazāk. Taču ir sastopamas vairākas saslimšanas, kuras vasarā ir biežākas nekā ziemā. Apgalvojums, ka bērni vasarā slimo biežāk ir nepatiess, stāsta LOR Klīnikas otolaringologs Kristaps Dambergs

Pavasarī un vasarā, kad daba mostas un ļaujas ziedonim, biežāk ir vērojamas alerģiskas iesnas un konjuktivīts, jo ziedošie augi un siena laiks daudziem pacientiem izraisa alerģiju. Šādos apstākļos pēc iespējas jāizvairās no alergēniem, kā arī jāmeklē ģimenes ārsta, otolaringologa vai alergologa konsultācijas. Vienlaikus Latvijā silts laiks mijās ar aukstu, saule ar vēju un lietu, šādi laika apstākļi pastiprina alerģijas simptomus.

 Savukārt iestājoties peldēšanas sezonai, nākas palīdzēt pacientiem ar ārējās auss iekaisumu jeb peldētāja ausi, kā to dēvē ārzemju literatūrā.  Nereti tas rodas tieši pēc peldes, kad ilgāku laiku auss ejā atrodas ūdens. Auss eja kļūst macerēta ( pakļauta ilgstošam mitrumam), kas izmaina vides pH līmeni, un tā kļūst par labvēlīgu vidi baktērijām, kā arī sēnīšu infekcijām.

Sākotnēji pacientam rodas nieze ausī, dzirdes pasliktināšanās un parādās sāpes, kas parasti ir spēcīgas un liek meklēt ārsta palīdzību. Gribu vērst uzmanību, ka nevajadzētu lietot auss pilienus uz savu galvu, jo nereti aptiekā iedotie auss pilieni padara situāciju tikai sliktāku, uzsvēra Dr.Dambergs. Pirmā rīcība ārējās auss iekaisuma gadījumā būtu neļaut ūdenim atkārtoti nokļūt ausī, lietot pretsāpju/pretiekaisuma preparātus un  meklēt ģimenes ārsta vai otolaringologa palīdzību, ja tas nepieciešams.

Vasarā biežāk nekā ziemā bērniem ir sastopama deguna asiņošana, jo  karstais un sausais gaiss padara deguna gļotādu sausu un deguna asinsvadus ievainojamākus. Asinsvadi var plīst spontāni vai arī, ja bērns ar pirkstiem aizskar deguna gļotādu. Asiņošana, vairumā gadījumu bērniem, mēdz apstāties spontāni, taču ir gadījumi, kad nepieciešama ārstu palīdzība. Lai apturētu deguna asiņošu, aizspiediet deguna nāsis, nolieciet bērna galvu uz leju, kā arī pie pieres vai uz kakla novietojiet aukstuma kompresi. Deguns jātur saspiests vismaz 15-20 min. Galvu nevajadzētu atliekt atpakaļ, jo tad visas asinis no deguna nokļūst mutē un tiek norītas, kas var izraisīt vemšanu, skaidro otolaringologs K.Dambergs.

Vasara noteikti ir laiks, kad iekāpjot automašīnā, ieslēdzam gaisa kondicionieri. Ļoti bieži vēlamies sasnieg komforta temperatūru ātri, tādējādi ieslēdzam kondicionieri uz pilnu jaudu un zemāko temperatūru. Gaiss automašīnā kļūst vēss un sauss, tādējādi gļotādas gan kaklā, gan degunā kļūst sausas, radot diskomfortu, kasīšanās sajūtu, iespējams, arī sāpes kaklā un degunā. Šāda vide mazina gļotādu aizsargspējas, tādējādi pievienojas vīrusu infekcijas, kas izpaužas kā iesnas un kakla sāpes.

Vēl viena no biežākajām vasaras kaitēm ir  herpangīna, kas ir klasiska bērnu vecuma saslimšana, saistīta ar netīrām rokām. Tas tādēļ, ka to iegūst netīras rokas ievietojot mutē. Bērniem tas notiek bieži un no tā ir grūti pasargāt mūsu atvases. Herpangīnu izraisa enterovīrusu grupas vīrusi. Tās uzliesmojumi biežāk ir vasarā. Tā izpaužas ar maziem pūslīšveida vai čūlainiem izsitumiem rīkles mugurējā sienā, uz aukslējām vai mutes gļotādā. Var būt paaugstināta temperatūra, kakla sāpes, ēstgribas trūkums, nogurums, galvas sāpes. Ārstēšana atkarīga no saslimšanas smaguma, taču visbiežāk tā ir pretsāpju terapija un pastiprināta šķidruma lietošana, jo saslimšana ir pašlimitējoša un pāriet pati 1-7 dienu laikā.Ja saslimšana noris smagi, noteikti ir jāmeklē speciālista konsultācija vai jāizsauc ātrā neatliekamā palīdzība.