Mūsdienās visus akūtus deguna blakusdobumu iekaisumus apzīmē ar terminu “akūts rinosinusīts”, ko tautā vairāk atpazīst kā haimorītu, taču ”haimorīts” apzīmē tikai augšžokļa dobuma iekaisumu. Deguna blakusdobumu iekaisuma veidi iedalās dažādās grupās, atkarībā kādi deguna blakusdobumi tiek skarti, piemēram, hemisinusīts, kad iekaisums diagnosticēts vienas sejas puses deguna blakusdobumos, pansinusīts – visu deguna blakusdobumu iekaisums. Atšķirībā no tā, kurš no deguna blakusdobumiem tiek skarts, atsevišķi vēl iedala etmoidīts – sietiņkaula iekaisums, sfenoidīts – spārnkaula dobuma iekaisums, frontīts – pieres kaula dobuma iekaisums, stāsta LOR Klīnikas otolaringologs Kristaps Dambergs.
Kā rodas Haimorīts?
Vairumā gadījumu akūtu haimorītu izraisa vīrusi, ko mēdzam saukt par saaukstēšanos vai iesnām, ar ko pieaugušie gadā vidēji saskaras 2-5 reizes, bet tikai 0.5 – 2.0% tas komplicējas ar bakteriālu blakusdobumu iekaisumu. Biežākie, apmēram, 50% gadījumu akūta haimorīta ierosinātājs ir rinovīrusi, taču sastopami arī citi, piemēram, gripas A un B vīrusi, adenovīruss u.c.
Tātad, deguna blakusdobumos, kas anatomiski izvietoti līdzās degunam, proti, augšžokļa kaulā, sāk uzkrāties serozs šķidrums, jo dabīgās atveres ir slēgtas, tādēļ ka pietūkusi deguna gļotāda, kas traucē dobumiem dabīgi attīrīties. Izliekta deguna starpsiena arī var būt par iemeslu biežiem deguna blakusdobumu iekaisumiem, ja tā aizsedz deguna blakusdobumu dabīgās atveres. Tādejādi dobumos rodas paaugstināts spiediens un pacients izjūt sāpes un spiediena sajūta. Kad atdalījumi no deguna pa nelielām atverēm vairs nespēj drenēties ārā, pievienojas infekcija, attīstās augšžokļa dobuma iekaisums jeb haimorīts.
Haimorīta simptomi
Deguna un tā blakusdobumu iekaisums raksturojas ar diviem vai vairāk simptomiem. Pacients sūdzas par aizliktu degunu un izdalījumiem. Vienlaikus spiediena sajūtu sejas apvidū ( pieres un vaigu rajonā), galvas sāpēm un nereti samazinātu ožu. Haimorīta gadījumā slimnieks var izjust nespēku, nogurumu, kā arī var būt drudzis. Citu deguna blakusdobumu iekaisuma gadījumos, piemēram, sfenoidālā dobuma iekaisuma gadījumā, sāpes lokalizējas galvas vidusdaļā vai pakausī. Pie sietiņkaula iekaisuma raksturīgas ir spiedošas sāpes acu apvidū, nereti, izteiktāk uz vienu pusi. Šā deguna blakusdobuma iekaisuma gadījumā var rasties komplikācija, ko medicīniski dēvē par orbitocelulītu – iekaisuma progresēšanu acs virzienā, kas var izraisīt pasliktinātu redzi, dubultošanos, acs izspiešanu uz āru, šo komplikāciju novēro 60 – 75% gadījumu. Vēl pie komplikācijām, kas var rasties pie deguna blakusdobumu iekaisumiem ir intrakraniāla infekcijas izplatīšanās un infekcijas izplatīšanās uz apkārtējiem kauliem. Pie intrakraniālām komplikācijām, ko sastop 15 – 20 % gadījumos, biežākā ir meningīts ( smadzeņu apvalku iekaisums). Izplatīšanās uz kauliem ir retāka, sastopama 5 – 10%, kaulaudu iekaisums – osteomielīts. Adekvāta antibakteriāla terapija mūsdienās ir samazinājusi komplikāciju rašanos biežumu, taču antibiotiku nozīmējumam ir jābūt pamatotam.
Akūta haimorīta diagnozi LOR speciālisti apstiprina ar endoskopijas palīdzību, komplicētos gadījumos nepieciešama rentgena vai datortomogrāfijas palīdzība. Ja nav iespējams veikt attiecīgos attēldiagnostikas un endoskopijas izmeklējumus, diagnoze tiek balstīta uz pacienta sūdzībām un apskati.
Haimorīta ārstēšana
Pati lielākā problēma akūta haimorīta ārstēšanā ir noteikt, kuros gadījumos nepieciešams lietot antibiotikas. Vairāki pētījumi apliecina pārlieku biežo antibiotiku nozīmēšanu pie akūtiem haimorītiem, kas visticamāk ir vīrusu dabas, nevis bakteriālas. Tikai 0.5% – 2% akūts deguna blakusdobumu iekaisums ir bakteriālas dabas. Nesenie pētījumi liek pārdomāt antibakteriālu terapiju pie vieglas dabas bakteriāliem haimorītiem, jo klīniskie pētījumi apstiprina, ka akūti bakteriāli haimorīti pašlimitējas t.i. 60% gadījumos saslimšana pāriet bez antibakteriālas terapijas.
Viegla saslimšana – simptomi ilgst mazāk par 5 dienām vai uzlabojas uzreiz pēc tam, simptomus atvieglo ar:
-
Dekongestantiem jeb deguna asinsvadu sašaurinoši līdzekļi, piemēram, Xymelin, Olynth u.c.;
-
Deguna skalošanu ar sāls šķīdumu, taču šo nav ieteicams lietot ilgāk par 7-10 dienām;
-
Nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem, piemēram, Ibumetīns, Paracetamols u.c.
Vidēji smaga saslimšana – simptomi saglabājas vai pastiprinās pēc 5 dienām:
-
Terapijai pievieno topiskos intra nazālos kortikosteroīdus, par šo medikamentu lietošanu sākumā būtu jākonsultējas ar ORL speciālistu. Šie steroīdi darbojas lokāli, samazinot deguna un deguna blakusdobumu gļotādas tūsku, tādējādi veicinot labāku deguna blakusdobumu ventilāciju, kā arī samazina iekaisumu.
Smaga saslimšana – spēcīgas sāpes, spīlējuma sajūta, paaugstināta ķermeņa temperatūra virs 38C
-
Nozīmē antibakteriālu terapiju, uzlabošanās vērojama pirmo 48h laikā
-
Ja nav uzlabošanās 48h laikā, tad ķirurģiska ārstēšana – novecojis ir “deguna duršanas” termins, lielākā daļa ORL speciālistu neizvēlas to kā pirmās izvēles ārstēšanas metodi pie deguna blakusdobumu iekaisumiem.
