Deguna starpsienas deviācija sastopama pat līdz 80% cilvēku, tomēr simptomus tā rada apmēram 30% gadījumā.
Ļoti daudzi pacienti ir neizpratnē, kad tiek konstatēta deguna starpsienas deviācija, jo viņiem deguna traumas nav bijušas. Tomēr deguna starpsienas izliekums var veidoties jau pirms dzimšanas vai uzreiz pēc dzimšanas, ja ir bijusi dzemdību trauma degunam. Retos gadījumos deviēta starpsiena var rasties sekundāri, piemēram, deguna polipu, labdabīgu un ļaundabīgu audzēju dēļ. Tādēļ apgrūtināta deguna elpošanas dēļ būtu nepieciešama LOR konsultācija, stāsta LOR Klīnikas otolaringologs Kristaps Dambergs.
Biežākie deguna starpsienas deviācijas simptomi:
- Apgrūtināta deguna elpošana caur vienu vai abām nāsīm.
- Deguna aizlikums.
- Biežas deguna blakusdobuma infekcijas – jo deviācija var traucēt deguna blakusdobumu drenāžu, kas savukārt var radīt biežus blakusdobumu iekaisumus.
- Krākšana – naktī degunam pieplūst vairāk asiņu, līdz ar to rodas fizioloģiska deguna tūska, ja ir deguna starpsienas deviācija, tūska rada apgrūtinātu deguna elpošanu un cilvēks sāk elpot caur muti un krākt.
- Pavājināta oža un garša.
- Balss izmaiņas.
- Deguna asiņošana.
- Neizgulēšanās un miegainība pa dienu.
- Galvassāpes retos gadījumos.
- Aizdegunes tecēšanu – kad gļotas netek pa degunu, bet gan rīklē.
Nereti deguna starpsienas deviācija var kombinēties ar citām slimībām vai būt par iemeslu citām sūdzībām. Piemēram, ilgstošām kakla sāpēm vai kairinājumu kaklā, kas parasti ir no rīta un dienas laikā mazinās, jo pacients naktī elpojis caur muti, tā paliek sausa un rīkles gļotāda ir kairināta.
Ja mēs runājam par krākšanu, tad tā ir ļoti kompleksa problēma. Viens no iemesliem ir deguna starpsienas deviācija. Tomēr būtu jāizvērtē vai pacientam ir liekais svars, kas ir viens no biežākajiem krākšanas iemesliem. Jāizvērtē būtu rīkle – aukslēju mandeļu lielums – ja tās ir izteikti lielas, tad tikai ar deguna operāciju būs par maz un simptomi saglabāsies. Noteikti jāizvērtē arī aizdegune, jo retos gadījumos arī pieaugušajiem saglabājas palielinātas aizdegunes mandeles jeb adenoīdi, kā arī var būt jaunveidojumi. Jāizslēdz alerģijas iespējamība un arī kuņģa skābes atvilnis, kas var pastiprināt sūdzības.
Idikācijas deguna starpsienas operācijai:
- Pacienti, kuriem ir augstāk minētie simptomi (viens vai vairāki no tiem).
- Deguna blakusdobumu atveru obstrukcijas, kas radusies deviācijas dēļ un rada hroniska sinusīta ainu.
- Ja veic rinoplastiku jeb deguna plastisko operāciju, parasti nepieciešama arī deguna starpsienas operācija.
Kontrindikācijas deguna starpsienas operācijai:
- Pacienta vispārējais stāvoklis, kas neļauj veikt anestēziju, narkozi un operāciju.
- Autoimūnas slimības, kas izpaužas degunā, piemēram, Vegenera granulomatoze.
- Liela deguna starpsienas perforācija – operācija var pastiprināt sūdzības.
- Ļaundabīgi limfoīdo šūnu audzēji – parasti tiek ārstēti ar ķīmijoterapiju, operācija var pasliktināt gaitu.
Jāatceras, ka ne vienmēr deguna starpsienas deviācija rada sūdzības. Jūsu ārsts var konstatēt, ka starpsiena nav taisna, tomēr operāciju būtu jāveic, tikai tad, ja ir sūdzības.
