Audiologopēda darbs ar pieaugušajiem.

Situācija, kad ģimenes locekli piemeklē kāda nopietna saslimšana, kas rada komunikācijas un rīšanas traucējumus, mainās ierastās sadzīves ritējums. Ko darīt, lai tuvinieks atgūtu pēc iespējas vairāk no zaudētajām spējām un iemaņām. Kā var palīdzēt šajā situācijā audiologopēds, strādājot ar valodas, runas un rīšanas traucējumiem, skaidro mūsu klīnikas speciāliste Līga Savicka.

Audiologopēds ir sertificēta ārstniecības persona, kas veic komunikācijas spēju, runas un valodas, fonācijas un rīšanas traucējumu novērtēšanu, diagnostiku, korekciju un rehabilitāciju, tādējādi uzlabojot pacienta vispārējo dzīves kvalitāti.

Kas izraisa komunikācijas un rīšanas traucējumus pieaugušajiem?

• Neiroloģiskas saslimšanas (galvas smadzeņu traumas, insults, demence, Parkinsona slimība, amiotrofā laterālā skleroze u.c.).
• Traucētas elpceļu, barības trakta funkcijas (hronisks klepus, nepareiza elpošana vai nepietiekama elpceļu aizsardzība, traucēts balss saišu kustīgums, traheotomija).
• Artikulācijas aparāta izmaiņas (izmainīts zobu sakodiens, oromotora disfunkcija).
• Rīkles izmaiņas (augšējo elpceļu obstrukcija, traucēta mīksto aukslēju darbība).
• Balsenes izmaiņas (balss saišu patoloģijas, trahejas stenoze).[1]

Audiologopēds, galvenokārt, strādā ar:

1. Runas traucējumiem: Apraksija, Dizartrija, Balss traucējumi.
2. Valodas traucējumiem: Afāzija.[2]
3. Rīšanas traucējumiem: Disfāgija.

Audiologopēda nodarbību galvenie virzieni:

1. Runas traucējumi

Visbiežāk dzirdēts, ka audiologopēds palīdz bērniem “iemācīties pareizi runāt”, taču šie speciālisti strādā arī ar pieaugušajiem. Ir vairāki iemesli kāpēc cilvēkam iespējami runas traucējumi. Dažkārt tie parādās jau bērnībā, bet citkārt ir novērojami pēc slimības vai traumas.

Pārbaudē audiologopēds novērtēs:

• Jūsu artikulāciju jeb žokļa, lūpu un mēles kustības, kas ir pamatā runas skaņām,
• Elpošanu un balss saišu darbību un spēju veidot skaņas. Balss var būt skaļa vai klusa, augsta vai zema. Balss traucējumi var rasties arī neievērojot pareizu balss higiēnu, piemēram, runājot pārāk daudz, kliedzot vai pie pārlieku forsēta klepus.
• Runas plūdumu jeb ritmu. Cilvēki mēdz runāt pārāk ātri vai lēni, atkārtot skaņas vai arī runā ievērot pārāk daudz paužu. To sauc arī par stostīšanos.

Runas traucējumu terapija vienmēr būs atkarīga no konkrētā traucējuma:

• Apraksijas gadījumā audiologopēds sadarbosies ar jums, lai uzlabotu spēju izrunāt skaņas atsevišķi un vārdos. Terapija būs vērsta uz pareizām runas muskulatūras kustībām. Jūsu piederīgie var jums palīdzēt atkārtot skaņas un trenēties veikt pareizas mutes kustības vai arī varat to darīt pie spoguļa.
• Dizartrijas gadījumā galvenie būs runas tempu, elpošanu un runas muskulatūru trenējoši uzdevumi. Jūsu runa būs vieglāk uztverama piederīgajiem, ja runāsiet lēnāk un runā ievērosiet pauzes. Centieties nerunāt, kad jūtat nogurumu, jo jūsu runa var būt grūtāk saprotama. Piederīgajiem svarīgi ar pacientu runāt labi apgaismotā telpā, kas ļaus saredzēt mutes kustības un vieglāk uztvert teikto. Tāpat ieteicams pievērst pilnu uzmanību runātājam. Norādiet, ja runa bija neskaidra, atkārtojot tik daudz no teiktā, cik sapratāt.
• Balss traucējumu gadījumā svarīgs būs to rašanās cēlonis. Audiologopēds balss terapiju uzsāk tikai pēc ārsta rekomendācijas. Atkarībā no cēloņa, terapija var būt izglītojoša (par balss lietošanas higiēnu), balsi ierobežojošs režīms, elpošanas vingrinājumi, kakla un balsenes muskuļus stiprinoši vingrinājumi, balss vingrinājumi un vokālie vingrinājumi.

2. Valodas traucējumi

Cilvēkam ar valodas traucējumiem var būt grūtības runāt, saprast runu, lasīt vai rakstīt. Pārbaudē audiologopēds novērtēs:

• Vai jūs spējat saprast verbāli izteiktus vārdus, frāzes, teikumus, stāstījumus un instrukcijas,
• Spēju izteikt vārdus, frāzes, teikumus un veidot stāstījumu. Audiologopēds lūgs nosaukt priekšmetus, pastāstīt par attēlu un atbildēt uz jautājumiem. Uzdevumi ir sakārtoti pieaugošā grūtības pakāpē un parasti ietver darbošanos ar reāliem objektiem vai to fotoattēliem,
• Lasītprasmi un rakstītprasmi, lūdzot uzrakstīt burtus, vārdus un teikumus, kā arī lasot īsu stāstu un atbildot uz jautājumiem par to.

Valodas traucējumu terapija

Ir vairākas metodes ar kuru palīdzību iespējams uzlabot valodu. Atbilstošā tiks izvēlēta atkarībā no terapijas mērķa. Audiologopēda nodarbības būs individuālas, taču tajās ieteicams iesaistīt arī ģimenes locekļus un nodarbībās apgūto pielietot mājās veicamās ikdienas aktivitātēs.

Ieteikumi piederīgajiem komunicējot ar cilvēku, kuram ir valodas traucējumi:

• Pārliecinieties, ka cilvēks pievērš uzmanību jums un klausās teiktajā.
• Veidojiet acu kontaktu un vērojiet ķermeņa valodu un žestus.
• Runājiet klusā telpā bez fona trokšņiem, ja iespējams, izslēdziet televizoru vai radio.
• Runājiet ikdienas sarunvalodas skaļuma balsī. Nav nepieciešams runāt skaļāk, ja vien jums to nelūdz.
• Centieties runāt vienkāršā, taču pieaugušo valodā.
• Veidojiet īsākus teikumus. Ja nepieciešams, atkārtojiet atslēgas vārdus, kas ietver teiktā būtību.
• Runājiet mazliet lēnāk.
• Dodiet cilvēkam vairāk laika jums atbildēt. Mēģiniet viņa vietā nepabeigt teikumus.
• Ja cilvēkam ir grūtības saprast jūsu runu, varat izmantot zīmējumus, žestus, rakstītus vārdus vai sejas izteiksmes. Tie palīdz papildināt runu un vieglāk to saprast.
• Ja cilvēkam ir grūtības jums atbildēt, lūdziet, lai viņš sniedz atbildi rakstiski, zīmē, norāda vai pamāj ar galvu.
• Ja ir grūtības veidot teikumus, uzdodiet jautājumus uz kuriem cilvēks var atbildēt ar “jā” vai “nē”.
• Ļaujiet kļūdīties. Ne visus vārdus izdosies izrunāt pareizi ar pirmo mēģinājumu.
• Ļaujiet cilvēkam pašam veikt vienkāršas aktivitātes. Iespējams, ka to būs jāmēģina darīt vairākas reizes. Palīdziet, kad jums to lūdz.

3. Rīšanas traucējumi

Mums visiem kādreiz gadās grūtības norīt, piemēram, ir nepieciešama papildu piepūle, lai norītu sīkstu gaļas gabalu. Bieži pieredzēta ir situācija, kad dzēriens nokļūst elpceļos liekot cilvēkam aizrīties un klepot. Cilvēkam ar rīšanas traucējumiem šādas situācijas gadās bieži.

Audiologopēds veiks pārbaudi, lai izzinātu kā jūs ēdat un dzerat. Pārbaudē:

• Jautās par jūsu veselības stāvokli, iepriekšējām saslimšanām, operācijām un rīšanas traucējumiem,
• Pārbaudīs kā kustas jūsu mutes muskuļi,
• Skatīsies kā jūs ēdat vai dzerat, kā spējat paēst un, kas notiek rīšanas brīdī,
• Nosūtīs jūs pie citiem speciālistiem atbilstošu testu veikšanai, ja tas būs nepieciešams.

Rīšanas traucējumu terapija

Nepieciešamā terapija būs atkarīga no problēmām ar kurām saskaraties rīšanas procesā. Smagāku rīšanas traucējumu gadījumos var būt nepieciešams plānot alternatīvas ēdiena uzņemšanas metodes, piemēram, caur nazogastrālo zondi vai perkutāno endoskopisko gastrostomu. Šādos gadījumos jums būs jāvēršas pie ārsta.

Audiologopēds var palīdzēt uzlabot jūsu rīšanas funkciju ar dažādām metodēm, piemēram:

• Uzlabojot košļāšanas un rīšanas muskuļu darbību,
• Iesakot pareizāko sēdēšanas pozu vai galvas novietojumu ēšanas laikā,
• Apmācot manevru lietojumā, kas ļauj norīt labāk un drošāk,
• Piedāvājot atbilstošas ēdiena konsistences (mīkstāks ēdiens, iebiezināti dzērieni), kas atvieglo rīšanas procesu.

Jūsu piederīgie vai aprūpētāji var jums palīdzēt:

• Jautājot un mēģinot izprast ar kādām problēmām jūs ikdienā saskaraties,
• Pārliecinoties, ka viņi saprot kāds būs audiologopēda terapijas mērķis,
• Izpildot audiologopēda rekomendācijas,
• Veikt vingrinājumus,
• Pagatavojot viegli un droši norijamus ēdienus un dzērienus,
• Sekojot līdzi cik daudz uzturvielu un šķidruma jūs uzņemat.

[1] https://www.asha.org/policy/sp2016-00343/#Framework

[2] https://www.asha.org/public/speech/disorders/AdultSandL/