Precīza, instrumentālā dzirdes asuma pārbaude, ko izdara ar elektroakustisku aparātu – audiometru.
Audiometrijas izmeklējumi nepieciešami, lai:

• noteiktu dzirdes asumu;
• noteiktu dzirdamības slieksni un jūtību uz dažādām skaņām;
• noteiktu dzirdes traucējumu slieksni;
• izvēlētos piemērotu dzirdes aparātu;
• diagnosticētu vidusauss un iekšējās auss slimības.

Toņa audiometrijas pārbaude norit, izmantojot speciālas austiņas, kurās, katrā ausī atsevišķi, tiek atskaņoti 250, 500, 1000, 1500, 2000, 3000, 4000, 6000 un 8000Hz frekvenču signāli, no 10 dB līdz pat 120dB skaļumam. Pie 90 dB pazeminājuma, cilvēkam tiek piešķirta 5.pakāpe, kas nozīmē nedzirdību.

Toņa audiometrija pārbauda gan gaisa vadāmību, gan kaula vadāmību. Ko tas nozīmē?  Gaisa vadāmību bauda ar speciālām austiņām, skaņai nonākot līdz iekšējai ausij caur ārējās auss kanālu un vidusauss dobumu. Kaula vadāmību bauda ar speciālu skaļrunīti, kuru uzliek tieši aiz auss, uz aizauss paugura. Tādā veidā skaņas signāls tiek atskaņots uz kaulu un mērīts, kā strādā dzirdes nervs caur kaula vadīšanu.

 Ar gaisa vadīšanas iegūto līkni, mēs varam noteikt, vai ārējā ausī nav sēra korķis, kurš ir nosprostojis kanālu, kā arī mazkustīga bungplēvīte var ietekmēt skaņas novadi līdz smadzeņu iekšējām struktūrām, un daudz citas ar gaisa vadāmību saistītās saslimšanas. Kaula vadāmību mums ir svarīgi pārbaudīt, lai noteiktu dzirdes nerva darbības kvalitāti, kā arī šis mērījums parāda vecuma vājdzirdību, otosklerozi u.c. saslimšanas.

Toņa audiometrijas  pārbaudes metode prasa no pārbaudāmās personas spēju koncentrēties un maksimāli iesaistīties, lai gūtu rezultātus, tāpēc bērniem tieši šo mērījumu iesaka sākot no 4 līdz 5 gadu vecuma, pie nosacījuma, ka bērns ir ar vecumam atbilstoši attīstītu intelektu un komunikācijas spējām.

Savukārt Bērniem līdz 4 gadu vecumam, ir domāta Brīvā lauka audiometrija. Ja Brīvā lauka audiometrijā nosaka dzirdes slieksni abām ausīm, tad Toņa udiometrijā dzirdes slieksni nosaka katrai ausij atsevišķi, jo dzirde reti kad pasliktinās vienādi un vienlaicīgi abās ausīs. Mēdz būt situācijas, kad cilvēkam viena auss ir labi dzirdoša, bet otra sliktāk dzirdoša un, tad ļoti liela nozīme ir tieši Toņa audiometrijas rezultātam.

Toņaudiometrijas rezultātā Jūs iegūstat audiogrammu ( grafisks attēls) ar gaisa un kaula vadāmības līknēm katrai ausij atsevišķi, ar kuru tālāk vērsties pie LOR speciālista vai dzirdes akustiķa.

Izmeklējuma norise:

Uz ausīm uzliek austiņas, caur kurām dod skaņu signālus. Kad pacients sadzird skaņas signālu, viņš, nospiež podziņu, apstiprinot, ka ir dzirdējis doto skaņu. Skaņas stiprums un augstums tiek mainīts. Dzirdes testa rezultāts ir grafiks (audiogramma), kas parāda dzirdes traucējumu raksturu un pakāpi. Pēc izmeklējumu rezultātiem ārsts diagnosticē dažādu dzirdes traucējumu pakāpi. Procedūra ir komfortabla un nesāpīga.

Pieteikties izmeklējumam